Flickr
2026. gada 30. septembrī ārlietu ministres Baibas Bražes vadībā Ārlietu ministrijā notika pirmā Latvijas ārējā tēla politikas koordinācijas padomes (turpmāk – padome) sēde kopš 2020. gada. Atjaunojot padomes darbu, pārrunāta institūciju sadarbība Latvijas starptautiskās atpazīstamības stiprināšanā un valsts tēla veidošanā, tostarp gatavojoties Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības (ES) Padomē 2028. gada otrajā pusē. Padomes sēdē tika aktualizēti tādi jautājumi kā padomes turpmākais darbības modelis, darbs pie Latvijas valsts tēla stratēģijas 2027. – 2031. gadam izstrādes, Latvijas prezidentūras ES Padomē aktualitātes un ar to saistītās publiskās diplomātijas ieceres.
Ārlietu ministre Baiba Braže uzsvēra, ka Latvijas valsts tēla attīstība ir visu valsts institūciju un sadarbības partneru kopīga atbildība. Tāpēc ir jāīsteno vienota un koordinēta Latvijas valsts tēla stratēģija, veidojot sinerģiju starp Latvijas Investīciju attīstības aģentūru (LIAA) un iesaistītajām valsts un pašvaldību institūcijām, diasporu, nevalstisko sektoru un uzņēmējiem, lai stiprinātu valsts starptautisko atpazīstamību, nodrošinātu konsekventu un ilgtspējīgu Latvijas vēstījumu starptautiskā vidē, tostarp efektīvu publisko resursu izmantošanu.
Viņa norādīja: “Valsts tēla stratēģijas izstrādē nepieciešams savlaicīgi integrēt jau šobrīd zināmos nozīmīgākos Latvijas starptautiskās redzamības un komunikācijas notikumus, tostarp Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, vasaras olimpiskās spēles Losandželosā, XXVIII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVIII Deju svētkus, kā arī citus valsts un starptautiska mēroga pasākumus,” uzsverot, ka tādēļ savlaicīgi saskaņota un ilgtermiņā īstenojama valsts tēla stratēģija ir priekšnoteikums noturīga starptautiskā tēla un ilgstoša ieguvuma radīšanai arī pēc prezidentūras noslēguma.
Savukārt Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis norādīja: “Latvijas uzņēmējiem ir svarīgi, lai mūsu valsts reputācija palīdzētu atvērt durvis eksporta tirgos un uzrunāt investorus. Valsts tēla attīstībā jāturpina balstīties mūsu stiprajās pusēs un uzņēmumu sasniegumos, nodrošinot saskaņotu institūciju darbu. Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē būs iespēja vēl plašāk parādīt mūsu ekonomikas potenciālu un veidot jaunus sadarbības kontaktus.”
Apspriežot padomes turpmāko darbības modeli un uzdevumus, tika nolemts, ka padome turpmāk darbosies kā politiskās un starpinstitucionālās koordinācijas platforma jautājumos, kuros nepieciešama vairāku institūciju kopīga rīcība.
LIAA turpinās vadīt valsts tēla attīstību savas kompetences ietvaros. Padomē pārstāvētās institūcijas palīdzēs saskaņot Latvijas starptautisko komunikāciju un kopīgos valsts tēla principus izmantot savā un padotības iestāžu darbā.
LIAA direktore Ieva Jāgere padomes sēdē uzsvēra: “Latvijas uzņēmumu, zinātnieku un citu jomu profesionāļu sasniegumi ir pamats mūsu starptautiskajam stāstam. LIAA ikdienā tos izmanto, uzrunājot investorus, eksporta partnerus un tūristus. Padomes darbs palīdzēs šo pieeju saskaņot ar citu institūciju aktivitātēm, lai Latvijas pārstāvji ārvalstīs savstarpēji papildinātu viens otra darbu.” LIAA rosināja papildināt padomes sastāvu ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pārstāvi, lai diskusijās plašāk izmantotu investoru pieredzi un skatījumu uz Latvijas reputāciju un konkurētspēju.
Padome pārrunāja sadarbību, gatavojoties Eiropas kultūras galvaspilsētas norisēm (Liepāja 2027), Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2028. gada otrajā pusē, nākamajiem Dziesmu un deju svētkiem un Latvijas dalībai Losandželosas olimpiskajās spēlēs.
Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāta direktors Edgars Kiukucāns iepazīstināja ar prezidentūras sagatavošanas aktualitātēm un ar to saistītās publiskās diplomātijas ieceres. Diskusijā uzsvērta saskaņotas komunikācijas un Latvijas reprezentācijas nozīme, lai šie notikumi stiprinātu valsts starptautisko atpazīstamību. Prezidentūras laikā 2028. gada otrajā pusgadā Latvijā notiks aptuveni 250 dažādu līmeņu pasākumi, to skaitā valstu un valdību vadītāju, ministru un ekspertu sanāksmes, kā arī nozaru konferences un semināri. Paredzams, ka Latviju sešos mēnešos apmeklēs līdz 20 000 pārstāvju no visas Eiropas Savienības.
LIAA valsts zīmola vadītāja Laura Andrejeva prezentēja valsts tēla attīstības pieeju. Sēdē pārrunāta arī Latvijas valsts tēla stratēģijas izstrāde 2027.–2031. gadam, turpinot līdzšinējo darbu un pilnveidojot to atbilstoši pārmaiņām starptautiskajā vidē.
Tika nolemts, ka padomes diskusijā paustās atziņas tiks ņemtas vērā stratēģijas izstrādē un 2027. gada sakumā padome tiks iepazīstināta ar jauno stratēģijas konceptu, lai varētu sniegt institucionālu atbalstu tās ieviešanai.
Latvijas ārējā tēla politikas koordinācijas padome ir Ministru kabineta izveidota koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt saskaņotu valsts pārvaldes iestāžu un citu institūciju sadarbību sekmīgai Latvijas ārējā tēla veidošanai. Padomes priekšsēdētājs ir ārlietu ministrs, un priekšsēdētāja vietnieks ir ekonomikas ministrs.
Padomē darbojas arī kultūras ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, Valsts prezidenta kancelejas un Ministru prezidenta biroja pārstāvji, Latvijas Institūta direktors, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors, Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes loceklis, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības ģenerālsekretārs, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs.