Publicēts: 18.02.2026.

Prezidentūra ir nozīmīga atbildība un vienlaikus iespēja apliecināt Latvijas spēju sadarboties, panākt vienošanos un sniegt ieguldījumu Eiropas Savienības kopīgajā attīstībā. Šajos sešos mēnešos no 2028. gada jūlija līdz decembrim Latvija vadīs Eiropas Savienības Padomes darbu, sekmēs kompromisu panākšanu un palīdzēs virzīt tiesību aktus un politikas, kas ietekmē vairāk nekā 450 miljonu cilvēku ikdienu visā Eiropas Savienībā. 

Eiropas Savienības Padome ir viena no galvenajām Eiropas Savienības lēmējinstitūcijām. Tā pārstāv 27 Eiropas Savienības dalībvalstu valdības.

Ministri tiekas Eiropas Savienības Padomē, lai apspriestu, grozītu un pieņemtu Eiropas Savienības tiesību aktus un koordinētu politiku. 

  • Eiropas Savienības Padome: 
    • Kopā ar Eiropas Parlamentu apspriež un pieņem Eiropas Savienības tiesību aktus.
    • Koordinē dalībvalstu politiku galvenajās jomās.
    • Veido Eiropas Savienības ārpolitiku un drošības politiku.
    • Vienojas par Eiropas Savienības gada budžetu ar Eiropas Parlamentu.
    • Noslēdz nolīgumus starp Eiropas Savienību un starptautiskajiem partneriem.
    • Sanāk 10 dažādos politikas sastāvos – no vides un lauksaimniecības līdz ārlietām un finansēm. Katru valsti pārstāv ministrs, kas atbild par attiecīgo politikas jomu.

Prezidējošās valsts galvenie uzdevumi Eiropas Savienības Padomē ir plānot, koordinēt un vadīt sanāksmes, pārstāvēt Padomi, risināt sarunas ar citām Eiropas Savienības iestādēm, informēt par Padomes darbu un pildīt godprātīga starpnieka lomu, lai Padome varētu panākt vienošanos. Prezidentūra ik pēc sešiem mēnešiem rotē starp dalībvalstīm. Katra valsts šo pienākumu veic reizi aptuveni 13 gados.  

  • Sanāksmju plānošana, koordinēšana un vadīšana
    • Prezidējošā valsts plāno, saskaņo un vada Eiropas Savienības Padomes sanāksmes, kā arī daudzu darba grupu un komiteju sanāksmes.
  • Godprātīgs starpnieks
    • Prezidējošā valsts darbojas kā neitrāls starpnieks diskusijās. Tas nozīmē meklēt kompromisus, lai valstis varētu panākt kopīgu vienošanos.
  • Eiropas Savienības Padomes pārstāvēšana  
    • Prezidējošā valsts pārstāv Eiropas Savienības Padomi attiecībās ar Eiropas Parlamentu, Eiropas Komisiju un citām Eiropas Savienības iestādēm.
  • Sadarbība ar citām Eiropas Savienības iestādēm
    • Prezidējošā valsts Padomes vārdā sarunājas ar citām Eiropas Savienības iestādēm, lai panāktu vienošanos par dokumentiem un lēmumiem.
  • Informēšana par Eiropas Savienības Padomes darbu
    • Prezidējošā valsts informē sabiedrību par to, ko Eiropas Savienības Padome dara un kādi lēmumi tiek pieņemti. 
  • Ietekme, redzamība un reputācija
    • Prezidentūra dod Latvijai unikālu platformu 6 mēnešus vadīt Eiropas Savienības Padomes darbu un vienlaikus parādīt Latviju kā mūsdienīgu, investīcijām draudzīgu valsti.
  • Ekonomiskais pienesums
    • Pasākumi Latvijā rada tiešu pieprasījumu vietējiem pakalpojumiem, īpaši izmitināšanai, ēdināšanai, transportam un pasākumu organizēšanai.
  • Ilgtermiņa kapacitātes stiprināšana valsts pārvaldē
    • Mācības un sagatavošanās būtiski ceļ valsts pārvaldes kompetenci sarunās un lēmumu pieņemšanā Eiropas Savienībā.

Latvijai šī būs otrā prezidentūra Eiropas Savienības Padomē. Pirmo reizi šos pienākumus Latvija pildīja 2015. gadā. 

Kamēr Latvijas ministri un amatpersonas Briselē un Luksemburgā vadīs sarunas un sanāksmes desmitiem politikas jomu, prezidentūras ietvaros plaša tikšanos un pasākumu programma notiks arī Latvijā, uzņemot tūkstošiem delegātu, līderu, mediju pārstāvju un viesu no visas Eiropas Savienības.

  • Sešu mēnešu laikā Latvijā: 
    • Vairāk nekā 15 neformālas ministru sanāksmes.
    • Aptuveni 250 citas prezidentūras sanāksmes un pasākumi.
    • Vairāk nekā 20 000 apmeklētāju.