ES notikumu kalendārs

Maijs 2016
PrOtTrCePkSeSv
25262728293001
02030405060708
09101112131415
16171819202122
23242526272829
30310102030405

Finanšu ministrs Jānis Reirs: Bez iedzīvotāju zināšanām finansēs nav iedomājama Eiropas labklājības attīstība09.03.2015

Pirmdien, 9. martā, finanšu ministrs Jānis Reirs ar uzrunu atklāja pirmo Eiropas finanšu nedēļu. Tās mērķis ir veicināt pilnvērtīgu finanšu izglītību skolās un augstskolās visā Eiropā. Diskusijas sākumā ministrs uzsvēra, ka finanšu pasaule pēdējās desmitgadēs ir mainījusies un tas ietekmējis ikvienu cilvēku. Tādēļ jānodrošina eiropiešu izpratne par finansēm atbilstoši mūsdienu izaicinājumiem, jo pārmaiņu dēļ mainījusies ir mūsu attieksme gan pret savas, gan valsts finansiālās stabilitātes nozīmi.

“Bez iedzīvotāju zināšanām finansēs un drošām mājsaimniecībām nav iedomājama Eiropas sabiedrības labklājības attīstība. Un šodienas skolēni ir nākamie ģimenes galvas,” finanšu pratības būtisko lomu uzsvēra J. Reirs.

Šobrīd kļūst skaidrs, ka nevaram paļauties vien uz nepārtrauktu ekonomisko izaugsmi un garantētu dzīves līmeņa paaugstināšanos nākotnē. Tāpat mainās arī optimistiskā ideja par to, ka kredīti atrisinās visas problēmas.

“Savu finanšu apsaimniekošanas prasmes, privāto uzkrājumu daudzveidība, jaunas ekonomiskās iniciatīvas - tās ir pārtikušas nākotnes garantijas. Šīm atziņām jāsasniedz arī skolas sols. Ikviens iedzīvotājs var būt finansiāli un ekonomiski aktīvs, ja viņam piemīt tāda kompetence kā finanšu pratība. Tā dzīves gaitā dažkārt ir nozīmīgāka par ienākumu līmeni un profesionālo kvalifikāciju,” pārliecināts ir ministrs.

Arī pieaugušajiem regulāri jāpilnveido finanšu pratības kompetenci. Dažādas valstis dažādi ievieš šo jauno disciplīnu. Liela daļa valstu ir veikušas tiešas izmaiņas valsts izglītības saturā, attīstās arī ārpusskolas aktivitātes. Centrālās bankas un finanšu sektora uzraugi, kā arī tirgus dalībnieki, tajā skaitā Eiropas komercbankas, daudzviet nodrošina sev agrāk neraksturīgas funkcijas – izstrādā mācību materiālus skolām un veicina arī pārējās sabiedrības mūžizglītību finanšu pratībā.

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas datiem (OECD) šobrīd jau 13 Eiropas valstīs finanšu pratības veicināšana notiek plānveidā, iesaistot plašu partneru loku un saskaņā ar nacionālajām finanšu pratības stratēģijām.   Zināms, ka vēl vismaz deviņas Eiropas reģiona valstis pašlaik izstrādā savas stratēģijas. Eksperti sadarbojas šajā stratēģiskajā līmenī un dalās ar labāko pieredzi.

“Finanšu pratībā pēdējos gados ir augusi arī Latvija. Kopš 2013. gada mums ir spēkā Fiskālās disciplīnas likums. Tas nosaka tādus valsts fiskālās politikas principus, kas nodrošina sabalansētu budžetu un sekmē ilgtspējīgu valsts attīstību, kā arī samazina ārējo faktoru negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību. Ir pamats uzskatīt, ka šī valsts sistēmiskā stabilitāte kā jauna tendence veicinās arī Latvijas mājsaimniecību labklājību un attīstību individuālā līmenī,” raksturojot Latvijas pieredzi, norādīja Jānis Reirs. 

Jāatzīmē, ka 2014. gadā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadībā Latvijā ir izstrādāta Iedzīvotāju finanšu pratības stratēģija līdz 2020. gadam un parakstīts Memorands par tās ieviešanu starp 7 atbildīgajām institūcijām, tajā skaitā Latvijas Komercbanku asociāciju. FKTK šogad ir izstrādājusi arī jaunu mērījumu sistēmu Finanšu pratības indekss, kas turpmāk raksturos Latvijas iedzīvotāju kopējo finanšu pratības līmeni kārtējā gadā.

Savukārt OECD pētījuma ietvaros Latvijas skolēni ir saņēmuši samērā labu novērtējumu savai finanšu pratībai, ierindojoties astotajā pozīcijā, kas ir nedaudz virs vidējā rādītāja Eiropā. Finanšu izglītības nedēļas jau kļuvušas par tradīciju, jo šodien Latvijā tiek atklāta jau trešā Finanšu izglītības nedēļas ar devīzi: “Krāj zināšanas! Krāj gudri!”


Informācijas sagatavotājs:

Maija Straupmane
Finanšu ministrijas
Komunikācijas departamenta direktora vietniece
Tālr. (+371) 67083938
E-pasts: maija.straupmane@fm.gov.lv

 

NL EU 16

EYD