Žurnāls "Latvijas intereses Eiropas Savienībā"

Nr. 3 (19) / 2015. gada novembris
 
Nr. 2 (18) / 2015. gada jūnijs
Nr. 1 (17) / 2015. gada aprīlis
 
Nr. 4 (16) / 2014. gada decembris

Nr. 3 (15) / 2014. gada septembris
Nr. 2 (14) / 2014. gada jūnijs 
 
Nr. 1 (13) / 2014. gada aprīlis
 
Nr.4(12) / 2014. gada janvāris
 
Nr. 3(11) / 2013.gada septembris
 
Nr.2(10) / 2013.gada jūnijs
 
Nr.1 (9) / 2013. gada janvāris
Nr.5 (8) / 2012.gada decembris (pdf)
 
Nr.4 (7) / 2012.gada jūnijs (pdf)
 
Nr.3 (6) / 2012.gada aprīlis (pdf)
 
 
Nr.2 (5) / 2012.gada marts (pdf)
 
 
Nr.1 (4) / 2012.gada janvāris (pdf)  
 Zurnals
 
 
Nr.3 / 2011.gada decembris (pdf)
   
Žurnāla tēma - stratēģija "Eiropa 2020"
Eiropas Savienības attīstības virzību nākotnē noteiks 2010.gada 17.jūnijā apstiprinātā stratēģija „Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei”, kura saīsināti tiek saukta par stratēģiju „ES 2020” . Tie jautājumi, kuri nosaukti šajā dokumentā kā svarīgākie, veidos ES attīstības kodolu. Par tiem savā rakstā runā Kristīne Medne. Savukārt konkrētām politiku jomām, kuras akcentētas stratēģijā — enerģētikai, sociālajai aizsardzībai, Inovāciju savienībai, pētniecībai un izaugsmei, kā arī ES lomai globālā vidē, konkurējot ar Ķīnu, pievēršas attiecīgo jomu eksperti. Arī šajā numurā sniegts ieskats ES prezidentūras izvērtējumam pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā.
 Saturs:
I. Eiropas Savienības institūcijas
  • K.Medne. Stratēģijas "ES 2020" būtība un tās nozīme Latvijai 
  • I.Krastiņa. ES prezidentūras insitūcija pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā
  • Latvijas prezidentūras prioritātes Eiropas Savienībā: uzsākot diskusiju
II. Eiropas Savienības politikas
  • I.Vaidere. Inovācijas savienība Latvijas ilgtermiņa attīstībai
  • R.Āboltiņš. Latvija Eiropas Savienības enerģētikas politikas cēloņsakarību kontekstā
  • M.Banceviča. Eiropas Savienības dalībvalstu pensiju sistēmu kvantitatīvā analīze
  • A.Bulis, R.Škapars. Ķīnas izaugsmes ietekme uz Eiropas Savienības ekonomisko attīstību
III. Intervija
  • I.Strazdiņas intervija ar Eiropas Komisijas Informācijas sabiedrības un mediju ģenerāldirektorāta "Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas veselībai" nodaļas vadītāju P.Zilgalvi. Gudra un zaļa Latvija
IV. Aktualitātes un viedokļi
 
 
Nr. 2 / 2011.gada septembris (pdf)
 Žurnāla tēma - Eiropas Savienība pēc Lisabonas līguma: demokrātiskāka un efektīva Eiropas Savienība
Šajā numurā rakstu autori sniedz vispusīgu ieskatu Eiropas pilsoņu iniciatīvas darbības mehānismā, ekonomisko problēmu pārvaldības meklējumos, prezidentūras efektivitātes mērīšanas kritēriju atlasē, koalīciju modeļu pastāvēšanā balsojumam Padomē un to izmantošanā nacionālo interešu īstenošanai, kā arī administratīvā sloga samazināšanas piedāvājumā un solidaritātes klauzulas darbības mehānisma pielietojuma izstrādē. Ar šo numuru žurnālā sāk publicēt rakstus, kuros stāstīts par ES prezidentūrām – pieredzi, veiksmēm un problēmām, dienas kārtību veidošanas īpatnībām, organizācijas un koordinācijas jautājumiem.
Saturs:
I. Eiropas Savienības institūcijas
  • R.Bambals. ES Prezidentūra - citu valstu pieredze Latvijas gatavošanās procesu kontekstā
  •  D.Akule. Nezināma teritorija: Eiropas pilsoņu iniciatīva
  • A.Gobiņš, D.Potjomikna. Sabiedrības līdzdalība Lisabonas līgumā: neizmantotās iespējas?
  • M.Isajeva. Baltijas valstu koalīcijas Eiropas Savienības Padomē
II. Eiropas Savienības politikas
  • A.Trenko. Glābšanas riņķis Eiropai - instrumenti izaugsmes atjaunošanai un krīzes risināšanai
  • J.Dirveiks. Solidaritātes klauzulas ieviešana un tās piemērojamība krīzes situācijā Latvijā
  • I.Reinholde. Cits skats uz administratīvo slogu
III. Intervija
  • I.Strazdiņa. Ar argumentiem ir jāpanāk  rezultāts. Intervija ar Eiropas Parlamenta deputātu Robertu Zīli
IV. Aktualitātes un viedokļi
 
 
Žurnāla tēma - Eiropas Savienība pēc Lisabonas līguma.
Viens no centrālajiem ES politikas jautājumiem pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir Eiropas Parlamenta loma. Lisabonas līgumā paredzētās izmaiņas Eiropas Parlamentam piešķir ievērojamu ietekmes pieaugumu, kā arī palielina nacionālo parlamentu iesaisti lēmumu pieņemšanā ES. Par šiem jautājumiem varat lasīt rakstos:
  • Imants Lieģis, Ģirts Ostrovskis. Lisabonas līgums: iespējas un izaicinājumi nacionālajiem parlamentiem 
  • Dace Akule. Subsidiaritātes pārbaudes: iluzora vara? 
  • Žaneta Ozoliņa. Eiropas Parlaments: kas jauns Kopējās ārējās un drošības politikas jomā?
Sadaļā "Eiropas Savienības politikas" lasāmi raksti:
  • Krišjānis Kariņš. Latvijas enerģētikas nākotne
  • ES Attīstības sadarbības komisāra Andra Piebalga lekcija Latvijas Universitātē 2011. gada 18. martā. Eiropas attīstības sadarbība globālajos pārmaiņu laikos
  • Daiga Naika. Eiropas Ārējās darbības dienesta veidošanas un darbības izaicinājumi
Bez tam žurnālā varat lasīt interviju ar Eiropas Parlamenta deputāti Sandru Kalnieti, kā arī iepazīties ar viedokļiem par tādiem aktuāliem ES jautājumiem kā Eiropas Kopējā ārējā un drošības politika, stratēģija Eiropa 2020 u.c. 
 
Žurnāls tiek izdots kopš 2011.gada maija. Tas ir analītisks izdevums, kurā savu ekspertīzi Eiropas Savienības jautājumos sniedz ES politikas pētnieki un speciālisti. Žurnāls iznāks četras reizes gadā gan drukātā, gan elektroniskā formātā. Katrs no tā numuriem būs veltīts kādai no ES aktuālajām tēmām. Papildus galvenajai tēmai žurnālā būs lasāma arī informācija par ES aktualitātēm, intervijas ar cilvēkiem, kuri veido un ietekmē Eiropas politiskos procesus, kā arī pētījumu kopsavilkumi par svarīgām ES tēmām.
Žurnāla mērķis ir veicināt diskusiju sabiedrībā par ES jautājumiem, uzlabot Latvijas nacionālās spējas Eiropas Savienības rīcībpolitiku izstrādē, kā arī sekmēt Latvijas gatavošanos prezidentūrai ES Padomē 2015.gadā. Tā zinātniskā redaktore ir Žaneta Ozoliņa, redkolēģijas sastāvā ir pārstāvji no Ārlietu ministrijas, Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā, Latvijas Politologu biedrības, Saeimas Eiropas lietu komisijas, Eiropas Kustības Latvijā un Latvijas Universitātes. Projektu īsteno Latvijas Politologu biedrība.
Pirmo četru žurnāla numuru izdošanai finansiālu atbalstu snieguši Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā un Eiropas Komisijas Pārstāvniecība Latvijā. Turpmāko žurnālu numuru izdošana plānota no Eiropas Komisijas un Latvijas valdības noslēgtās Vadības partnerības līdzekļiem, kuras mērķis ir sabiedrības informēšana par ES.
Žurnāls drukātā formātā pieejams visos Eiropas Savienības informācijas punktos un Europe Direct informācijas centros Latvijā.