3.septembrī Eiropas Tautas partijas sanāksmes ietvaros Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un ekonomikas ministrs Artis Kampars tikās ar Eiropas Savienības enerģētikas komisāru Ginteru Etingeru, pārrunājot ar enerģētikas drošību un infrastruktūras projektu attīstību saistītus jautājumus.

Ar sarunu par Latviju un starptautisko aizdevumu Eiropas Savienības mājā Rīgā atsākas diskusiju cikls "Sarunas par Eiropas nākotni pie kafijas tases". Tuvojoties Saeimas vēlēšanām un nākamā gada valsts budžeta peripetijām, temats ar jaunu sparu atguvis savu aktualitāti, to politiskajiem spēkiem izmantojot arī priekšvēlēšanu retorikā. 9.septembrī plkst. 17:00 Eiropas Savienības mājas sarunu istabā eksperti diskusijā runās par tematu "Latvija bez starptautiskā aizdevuma?".

Turpinot uzsākto kvēldiega spuldžu ražošanas pārtraukšanu, no šī gada 1.septembra Eiropas Savienības teritorijā uzņēmēji vairs nevarēs ražot un laist tirgū 75W kvēldiega spuldzes. Šīs prasības attiecas, galvenokārt, uz spuldžu ražotājiem. Savukārt, iedzīvotāji un uzņēmēji varēs iegādāties kvēlspuldzes un citas mazāk efektīvās spuldzes, kamēr tās vēl ir pieejamas veikalu plauktos un noliktavās. Regula neuzliek iedzīvotājiem vai arī uzņēmējiem pienākumu nomainīt jau lietošanā esošās spuldzes uz energoefektīvākām spuldzēm.

1.septembrī Eiropas Komisija pieņēma lēmumu, kurā norādīti kritēriji, kas nepieciešami laba Eiropas jūru ūdeņu vides stāvokļa panākšanai. Tie dalībvalstīm palīdzēs  izstrādāt koordinētas  jūras vides stratēģijas katrai  jūrai attiecīgajā reģionā, nodrošinot saskaņotību un ļaujot salīdzināt panākumus starp reģioniem. Kritēriju noteikšana ir Jūras vides stratēģijas pamatdirektīvas prasība, kuras mērķis ir līdz 2020. gadam panākt labu jūras ūdeņu vides stāvokli visās ES jūrās.

26.augustā Lietuvā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, Lietuvas lauksaimniecības ministrs Kazis Starkēvičs un Igaunijas lauksaimniecības ministrijas eksperti vienojās, ka iesniegs Eiropas Komisijā lūgumu pagarināt lauksaimniecības un meža zemes pārdošanas ierobežojumu termiņu vēl uz trim gadiem. Pašlaik Latvijā lauksaimniecības un meža zemes līdz 2011.gada 1.maijam drīkst pirkt tikai tie Eiropas Savienības pilsoņi, kas vēlas veikt uzņēmējdarbību Latvijā kā pašnodarbinātie zemnieki un vismaz trīs gadus nepārtraukti dzīvo Latvijā, kā arī vismaz trīs gadus pēc kārtas Latvijā aktīvi nodarbojušies ar lauksaimniecību.

75% eiropiešu uzskata, ka ekonomikas un finanšu politikas spēcīgāka koordinēšana Eiropas Savienības dalībvalstu starpā būtu efektīva, pārvarot ekonomikas krīzi, – tā vēstīts Eirobarometra 2010. gada pavasara apsekojumā, kurā iekļauti Eiropas Savienībā divreiz gadā organizētās sabiedriskās aptaujas rezultāti. Apsekojums tika veikts maijā, kad Eiropas valstu parādu krīze sasniedza visaugstāko pakāpi.

23. augustā izsludināts projektu pieteikumu konkurss Igaunijas – Latvijas – Krievijas Pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013. gadam ietvaros. Eiropas Savienība projektu pirmajam konkursam atvēlējusi vairāk kā 16.5 miljonus latu. Projekta īstenošanai no ES līdzekļiem iespējams saņemt līdz pat 90% līdzfinansējuma. Pieteikumus var iesnigt līdz š.g. 29. novembrim.

Eiropas Parlamenta informācijas Birojs un Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā aicina piedalīties diskusijā „Kādam jābūt Eiropas Vēstures muzejam Briselē?”, kas notiks 25.augustā, plkst. 15.00 ES Mājas Sarunu istabā. Diskusijas mērķis ir informēt sabiedrību par Eiropas vēstures muzeja izveides gaitu un aicināt sabiedrību līdzdarboties pārrunās par muzeja izveides nozīmīgākajiem jautājumiem.

18.augustā internetā un septembrī klātienē sākas diskusijas par Latvijas dalību Eiropas Savienībā „Es, Latvija un ES”. Ko esam sasnieguši, kur kļūdījušies pirmajos sešos dalības gados Eiropas Savienībā, ko darīt tālāk? Ikviens ir aicināts izteikt savas domas, kā arī nākt ar ieteikumiem Latvijas un ES amatpersonām, iesaistoties diskusijās ES mājas interneta vietnē http://eslatvijaunes.esmaja.lv.

Valsts aģentūra „Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra” aicina pašvaldību pārstāvjus, piedalīties informatīvajā seminārā par pašvaldību iespējām veidot starptautiskus jauniešu projektus Eiropas Savienības  neformālās izglītības programmā „Jaunatne darbībā”.

Pateicoties Valsts Akadēmiskā kora "Latvija" dalībai Eiropas Savienības finansētā projektā, klausītājiem trīs Latvijas pilsētās augusta otrajā pusē 13.Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla ietvaros būs iespējams bez maksas baudīt četrus koncertus.

6.augustā Eiropas Komisija pieņēma lēmumu projektus par nolīgumu parakstīšanu un noslēgšanu ar Brazīliju par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu parasto, diplomātisko, dienesta un oficiālo pasu turētājiem. Nolīgumi par vīzu režīma atcelšanu starp ES un Brazīliju nodrošinās savstarpēju bezvīzu ceļošanas režīmu visiem Brazīlijas un ES pilsoņiem, tostarp arī Latvijas valstspiederīgajiem, kuriem ceļošanai uz Brazīliju pašlaik ir vajadzīga vīza.

Valdība šodien apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus virknē Ministru kabineta noteikumu, kuros noteikta kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam un Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.– 2013.gadam pasākumos. Šie normatīvo aktu grozījumi nodrošinās lauksaimniekiem iespēju saņemt atbalstu investīciju projektiem kredītu fonda aizdevuma veidā.

Eiropas Komisija ir parakstījusi vienošanos ar Norvēģiju, Islandi un Lihtenšteinu par Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas finanšu mehānismiem, saskaņā ar kuru Latvijai līdz 2014. gadam būs pieejams finansējums 72 miljonu eiro apmērā. Finansējums paredzēts tādām jomām kā vides aizsardzība, klimata pārmaiņu novēršana, atjaunojamā enerģija, kultūras mantojuma aizsardzība, zinātne un pētniecība, sociālā attīstība, tieslietas un iekšlietas.

Atbilstoši Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes dotajam mandātam Eiropas Banku uzraugu komiteja (CEBS) sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku, Eiropas Komisiju un dalībvalstu banku sektora uzraudzības institūcijām ir veikusi Eiropas Savienības mēroga banku stresa testus, pārbaudot ES lielāko banku grupu dzīvotspēju pie dažādiem ekonomikas attīstības scenārijiem. Stresa testos pārbaudītās Latvijā pārstāvētās bankas ir uzrādījušas labus rezultātus pat esošajos ekonomiskajos apstākļos, kas norāda, ka mūsu reģiona banku sektors ir stabils.

26. jūlijā Eiropa Savienības dalībvalstu ministri Vispārējo lietu padomē formāli vienojās par Savienības augstā pārstāvja ārlietu un drošības politikas jautājumos Katrīnas Eštones sagatavoto priekšlikumu ES Padomes lēmumam, ar ko izveido Eiropas Ārējās darbības dienesta organizāciju un darbību. Pieņemtais lēmums dod pamatu sākt praktisku dienesta izveidi, tostarp tā personāla rekrutēšanu.

Konferencē „Kopējā lauksaimniecības politika pēc 2013.gada”, kas pagājušajā nedēļā notika Briselē, tika pausti dalībvalstu viedokļi par Eiropas Kopējās lauksaimniecības politikas nepieciešamību, kā arī tās reformas nepieciešamību un līdzekļiem, kas būtu izmantojami KLP reformēšanā. Zemkopības ministrijas valsts sekretāres vietnieks Aivars Lapiņš pēc konferences uzsvēra, ka Latvijas lauksaimnieku viedoklis par tiešo maksājumu taisnīgumu ir sadzirdēts un uzklausīts.

Izglītības un zinātnes ministrijas organizētās plānošanas sanāksmes laikā darba grupa konceptuāli vienojusies par pasākumiem, kas Latvijā 2011.gadā tiks īstenoti Eiropas Brīvprātīgā darba gada ietvaros. Šī gada mērķis ir veicināt un atbalstīt, it īpaši apmainoties ar pieredzi un labo praksi, dalībvalstu, vietējo un reģionu iestāžu un pilsoniskās sabiedrības centienus radīt tādus nosacījumus, kas ir labvēlīgi brīvprātīgā darba veikšanai Eiropas Savienībā.

Eiropas Komisija ir apstiprinājusi finansējumu LIFE+ programmas (Eiropas vides finansēšanas instrumenta) ietvaros 210 jauniem projektiem, tostarp četriem projektiem no Latvijas. Projekti aptver pasākumus dabas aizsardzības, vides politikas un informācijas un komunikācijas jomā. Pavisam kopā šo projektu ieguldījumu kopsumma ir 515 miljoni eiro, no kuriem ES piešķirs 249,8 miljonus eiro. Latvijas projektiem atvēlēti 8,3 miljoni eiro.

26.jūlijā ārlietu ministrs Aivis Ronis piedalīsies Briselē notiekošajās Eiropas Savienības Vispārējo lietu padomes un Ārlietu padomes sanāksmēs. Vispārējo lietu padomes ietvaros plānota Beļģijas prezidentūras prioritāšu prezentācija. Ārlietu padomes ietvaros notiks diskusijas par aktuālo situāciju Sudānā,Tuvo Austrumu miera procesā, kā arī par situāciju Gruzijā un Irānā. Ārlietu ministriem paredzētas arī diskusijas par Rietumbalkāniem.

16.jūlijā tika atklāts Eiropas e-tiesiskuma portāls: šī tīmekļa vietne palīdzēs pilsoņiem, uzņēmumiem, advokātiem un tiesnešiem iegūt informāciju par pārrobežu juridiskajiem jautājumiem. Portāla pirmajā versijā, kurā ir vairāk nekā 12 000 lapu, atrodama informācija un saites par valstu tiesību aktiem un praksi visās dalībvalstīs.

Lauku atbalsta dienests sāk pieņemt projektu iesniegumus Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013.gadam pasākumos „Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde un mārketings”, „Investīcijas akvakultūras uzņēmumos” un  „Zveja iekšējos ūdeņos”.

Izsludināts foto konkurss „Eiropa manā vasaras fotoobjektīvā”, kura mērķis ir veicināt radoši un nedaudz citādi parādīt Eiropu, tās vērtības, dažādību un vienlaikus vienotību tieši vasarā.

20.jūlijā Ministru kabineta sēdē tiek izskatīts informatīvais ziņojums „Par nozaru politiku virzību Spānijas prezidentūrā un plānoto attīstību Beļģijas prezidentūrā”. Šādu ziņojumu Ārlietu ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām gatavo divas reizes gadā, mainoties ES Padomē prezidējošai valstij. Ziņojums veidots kā koncentrēts pārskats par nozaru politiku attīstību, atspoguļojot paveikto Latvijas interešu aizstāvībā ES Spānijas prezidentūras laikā, kā arī definējot valsts prioritātes un būtiskus starpnozaru jautājumus Beļģijas prezidentūrā. Tāpat ziņojums iezīmē arī citu aktuālu Eiropas Savienības jautājumu, kas būs ministriju darba kārtībā Beļģijas prezidentūras laikā, virzību un Latvijas intereses tajos.

ES komisāre Moire Gēgena-Kvinna 20.jūlijā paziņoja, ka Eiropas Komisija pētniecībā un inovācijās ieguldīs teju 6,4 miljardus eiro. Līdz šim nepieredzēti lielie līdzekļi tiks piešķirti visdažādākajām zinātnes disciplīnām, politikas jomām un nozarēm. Finansējumu saņems aptuveni 16 000 dalībnieku no pētniecības organizācijām, universitātēm un uzņēmumiem, tostarp aptuveni 3000 mazie un vidējie uzņēmumi. Līdzekļus piešķirs, nākamajos 14 mēnešos organizējot "uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus" (konkursus) un novērtējumus. Daudzus uzaicinājumus oficiāli publicēs jau 20. jūlijā. Paredzams, kā šis ekonomikas stimulu kopums radīs vairāk nekā 165 000 darbavietu. Tas ir arī ilgtermiņa ieguldījums pārdomātākā, ilgtspējīgākā un iekļaujošākā Eiropā. Tas ir galvenais elements stratēģijā "Eiropa 2020" un pamatiniciatīvā "Inovācijas Savienība", ko aizsāks 2010. gada rudenī.

Šodien Komisija pieņēma priekšlikumu pagarināt termiņu PVN atmaksas pieteikumu iesniegšanai par 2009. gadu. Ņemot vērā to, ka dalībvalstis novēloti īstenojušas jauno PVN atmaksas procedūru, kas stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī, Komisija ierosina atvēlēt nodokļu maksātājiem ilgāku laiku PVN atmaksas pieteikumu iesniegšanai. Tajā pašā laikā Komisija ierosina saskaņot dažas iezīmes valstu PVN atmaksas elektroniskajos portālos, lai uzlabotu to sadarbspēju un pieejamību nodokļu maksātājiem.

Šodien Eiropas Komisija paziņoja, ka ir noslēgts daudzgadu nolīgums ar "British American Tobacco" (BAT) par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanu kopīgiem spēkiem. Saskaņā ar šo juridiski saistošo vienošanos BAT sadarbosies ar Eiropas Komisiju, krāpšanas apkarošanas biroju OLAF un dalībvalstu tiesībsargājošām iestādēm, lai palīdzētu apkarot cigarešu kontrabandu un viltošanu. Nolīgumā paredzēts, ka BAT Komisijai un dalībvalstīm nākamo 20 gadu laikā izmaksās iespaidīgas summas — pavisam 200 miljonus ASV dolāru (134 miljonus eiro). Tas būs ievērojams atbalsts ES cīņā pret nelikumīgu tabakas izstrādājumu tirdzniecību, kas ik gadus ES un dalībvalstīm nolaupa miljardus.

ES katru gadu tiek ziņots par aptuveni 30 miljoniem smagu noziegumu. ES atbalsta sadarbību, lai sauktu pie atbildības noziedzniekus, bet kas notiek ar miljoniem noziegumos cietušo? Viņu postošo pieredzi var pasliktināt smags izmeklēšanas vai tiesas process, iejaukšanās privātajā dzīvē vai necienīga attieksme lietas izskatīšanā Neatkarīgi no tā, kur Eiropas Savienībā viņi atrodas – savā vai kādā citā valstī –, cietušajiem ir tiesības uz cieņas pilnu attieksmi, atbalstu, aizsardzību, kompensāciju un tiesu iestāžu pieejamību. Komisija šodien sāka sabiedrisku apspriešanu par to, kā cietušie tiek aizsargāti, kāda veida atbalstu viņi saņem un vai ir vajadzīgi uzlabojumi. Komisija izmantos iegūtos rezultātus, gatavojot vispusīgu noteikumu un praktisku pasākumu kopumu, kurus paredzēts ierosināt 2011. gada pirmajā pusgadā. Apspriešana notiks līdz 2010. gada 30. septembrim.

Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa un Eiropas lietu komisijas deputāti ceturtdienien, 15.jūlijā, tikās ar Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas delegāciju.

13.jūlijā Eiropas Komisija atbalstīja priekšlikumu piešķirt dalībvalstīm tiesības lemt par ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanas ierobežojumu vai aizliegumu noteikšanu savā teritorijā. Priekšlikums sastāv no jaunām rekomendācijām ģenētiski modificētu kultūraugu līdzāspastāvēšanas nodrošināšanai un regulas projekta, kas groza esošo likumdošanu ģenētiski modificēto organismu jomā.

Eiropas Komisija šodien publicēja gada pārskatu par ES finanšu interešu aizsardzību un krāpšanas apkarošanu. Šajā ziņojumā izklāstīti svarīgi pasākumi, kurus 2009. gadā veikusi Komisija un dalībvalstis, lai novērstu, konstatētu un apkarotu krāpšanu un pārkāpumus. Tajā sniegts statistikas pārskats par visiem pārkāpumiem, par kuriem dalībvalstis paziņojušas Komisijai 2009. gadā, tostarp gadījumi, kuros pastāv aizdomas par krāpšanu, kā arī sīkāki dati par ES līdzekļu atgūšanu. Ziņojumā norādīts, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem dalībvalstis ir efektīvāk izpildījušas prasības pārkāpumu ziņošanas jomā, kā arī izklāstīti ieteikumi par to, kā turpmāk uzlabot ES nodokļu maksātāju naudas aizsardzību. Šā gada ziņojumā ietverti arī divi īpaši temati, proti, Komisijas un dalībvalstu sadarbība, veicot pārbaudes uz vietas, un dalībvalstu veiktie pasākumi nelikumīgo summu atgūšanai.

14.jūlijā notika Ministru prezidenta Valda Dombrovska un Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas delegācijas tikšanās un preses konference.
 

Ekonomikas ministrija laika posmā no šodienas, 14.jūlija, līdz 13.augustam aicina Latvijas uzņēmumus nepastarpināti paust savu viedokli Eiropas Komisijai par 2 uzņēmējiem būtiskiem jautājumiem – darba laika nosacījumiem un tirdzniecības strīdiem un pārrobežu parādu atgūšanas noteikumiem. 

13. jūlijā Briselē norisinās Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes sanāksme, kurā Latvijas nacionālās intereses pārstāv Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā Normunds Popens.

14.jūlijā un 15.jūlijā Latviju darba vizītē apmeklēs Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un Lauku attīstības komisijas deputāti, lai iepazītos ar mūsu valsts lauksaimniecību un problēmām, kas saistītas ar nozares attīstību. Eiropas Parlamenta pārstāvji tiksies ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu, Saeimas un lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, kā arī apmeklēs zemnieku saimniecības. Vizīti organizē Zemkopības ministrija sadarbībā ar Eiropas Parlamentu.

12. jūlijā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs tikās ar Vācijas Federālo Pārtikas, lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības ministri Ilzi Aigneri, lai apmainītos viedokļiem par  Eiropas Savienības Kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2013.gada, kā arī Latvijas nostāju šīs politikas nākotnes veidošanā.

Eiropas Komisija šodien iesniedza priekšlikumu direktīvai par sezonas nodarbinātību. Priekšlikuma mērķis ir izveidot vienotu ieceļošanas un uzturēšanās procedūru ES, un tajā tiek definētas trešo valstu valstspiederīgo sezonas darbinieku tiesības.

Eiropas Savienības valstu valdības deva “zaļo gaismu” 14 ES valstīm virzīt uz priekšu noteikumus, saskaņā ar kuriem starptautiski pāri var izvēlēties, kuras valsts tiesības piemērot laulības šķiršanas gadījumā. Jaunie noteikumi, kuri vēl nav pieņemti, dos iespēju pāriem izvairīties no emocionāli un finansiāli smaga tiesas procesa. Šī ir pirmā reize ES vēsturē, kad valstis izmanto “ciešākas sadarbības” mehānismu, kas ļauj grupai, kurā ir vismaz deviņas valstis, īstenot pasākumus, ja vienošanos nevar panākt visas 27 valstis. Ciešāku sadarbību pagaidām piemēros 14 ES valstīs, kuras vēlas tajā piedalīties, bet citas var iesaistīties šajā sadarbībā jebkurā laikā.

Pirmdien, 12.jūlijā, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tikās ar Vācijas Federālo Pārtikas, lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības ministri Ilzi Aigneri (Ilse Aigner), un kā būtiskāko pārrunāja jautājumu par Eiropas Savienības (ES) Kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2013.gada, īpaši uzsverot tiešo maksājumu sistēmas pārskatīšanas nepieciešamību.

Eiropas Komisijas pēdējā ziņojumā par automašīnu cenām norādīts, ka automašīnu cenas reālajā izteiksmē 2009. gadā Eiropas Savienībā nedaudz samazinājās un arī   izlīdzinājās Eiropas Savienības vienotajā tirgū. Tajā pat laikā labošanas un uzturēšanas pakalpojumu un rezerves daļu cenas turpināja augt ievērojami virs inflācijas līmeņa, apstiprinot vajadzību pēc stingrākiem konkurences noteikumiem šajā jomā no 1. jūnija. Relatīvi stabilās automašīnu cenas 2009. gadā lielā mērā izskaidrojamas ar valsts subsīdijām, aizdevumiem un atvieglojumiem jaunu automašīnu iegādei, kas ieviesti daudzās valstīs, lai mīkstinātu ekonomiskās lejupslīdes ietekmi.

Ceturtdien, 8.jūlijā, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tikās ar Polijas Ministru prezidentu Donaldu Tusku (Donald Tusk), lai pārrunātu abu valstu divpusējo sadarbību un ekonomisko situāciju reģionā. Sarunu gaitā abu pušu premjeri apstiprināja, ka valstu starpā pastāv labas un draudzīgas attiecības, kuras arī turpmāk jānostiprina un jāpaplašina.

Polijas premjerministrs Donalds Tusks norādīja, ka Latvija ir pozitīvais piemērs ekonomiskās krīzes pārvarēšanai, tāpat augsti vērtējama ir Ministru prezidenta V.Dombrovska rīcība krīzes pārvarēšanā, jo Latvija atradās ļoti smagā situācijā, bet tika pieņemti drosmīgi lēmumi tās uzlabošanai. Latvijas premjers sarunas laikā sniedza informāciju par to, kā noris darbs pie nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas, par šī brīža ekonomisko situāciju, kā arī par plānoto valdības rīcību līdz Saeimas vēlēšanām šī gada oktobrī.

Zemkopības ministrijā (ZM) 7.jūlijā notikušajā Meža konsultatīvās padomes sēdē diskutēja par Eiropas Komisijas (EK) dokumentu „Zaļā grāmata. Meža aizsardzība un meža informācija ES - gādājot par mežu gatavību klimata pārmaiņām”.

Otrdien, 13.jūlijā, Eiropas Savienības (ES) mājas Mākslas istabā (Aspazijas bulvārī 28, 1.stāvā) tiks atklāta izstāde “Redzējums – Beļģijas radošā fotogrāfija”, piedāvājot iepazīties ar piecu atzītu Beļģijas fotogrāfu radītajiem darbiem.

8.jūlijā, Rīgā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzrunāja Latvijas goda konsulus, uzsverot viņu lomu Latvijas ārpolitikas attīstībā un pateicās par ieguldījumu un pašaizliedzīgo darbu Latvijas interešu aizstāvībā un virzībā ārvalstīs.

Eiropas Komisija šodien ir sākusi Eiropas mēroga sabiedrisku apspriešanu par to, kā nodrošināt atbilstīgas, noturīgas un drošas pensijas un kā Eiropas Savienībai (ES) vislabāk iespējams atbalstīt valstu centienus. Iedzīvotāju novecošana visās dalībvalstīs ir radījusi milzīgu spriedzi pašreizējām pensiju sistēmām, un finanšu un ekonomikas krīze ir vienīgi palielinājusi šīs grūtības. Apspriežu dokumentā, t.i., Zaļajā grāmatā, ir ierosināta virkne jautājumu, aicinot visas ieinteresētās personas paust viedokli, nostāju un idejas par to, kā risināt pensiju problēmu — pašlaik tas ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras Eiropa un pasaules lielākā daļa, un kā ES var veicināt jaunus risinājumus.

7. jūlijā Ārlietu ministrijā notika jau otrā sanāksme informācijas sniedzējiem par ES un Latvijas dalību tajā. Pasākumā šoreiz piedalījās Eiropas Savienības (ES) informācijas tīklu pārstāvji, kuru kompetencē ir Latvijas iedzīvotāju informēšana par dažādiem ES darbības aspektiem. Tikšanās mērķis bija apzināt esošo situāciju ES informācijas tīklu komunikācijā un veicināt to savstarpējo sadarbību.

Eiropas Komisija ir gandarīta par to, ka Eiropas Parlaments ir apstiprinājis ierosināto direktīvu, kuras mērķis ir vienkāršot un atvieglot administratīvās procedūras kuģiem, kuri pienāk Eiropas ostās un atiet no tām. Direktīvas noteikumu ieviešana notiks no 2012. līdz 2015. gadam. Šī direktīva palīdzēs uzlabot jūras transporta priekšrocības un atbalstīt jūrniecību jo īpaši vidēja vai maza lieluma tirdzniecības ostās.

Otrdien, 6. jūlijā, Finanšu ministrija saskaņā ar iepriekš uzdoto, informēja Ministru kabinetu par akciju sabiedrības „Parex banka” valsts atbalsta restrukturizācijas plāna saskaņošanas gaitu ar Eiropas Komisiju.

Eiropas Komisija atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta balsojumu, atbalstot intelektisko transporta sistēmu (ITS) jauno tiesisko regulējumu. ITS var dot ievērojamu ieguldījumu tīrāka, drošāka un efektīvāka transporta sistēmā. Šodien pieņemtā direktīva paātrinātu inovatīvu transporta tehnoloģiju ieviešanu visā Eiropā.

Eiropas Komisija ir atjauninājusi aviokompāniju sarakstu, kurām aizliegts darboties Eiropas Savienībā, lai tajā iekļautu vienu Surinamas gaisa pārvadājumu uzņēmumu un paplašinātu darbības ierobežojumus Iran Air. Turklāt divi Indonēzijas gaisa pārvadājumu uzņēmumi ir svītroti no to aviokompāniju saraksta, kuru darbība ir aizliegta.